COVID-19, trauksme un adaptācijas traucējumi
Kad par COVID-19 pirmo reizi ziņoja 2019. gada decembrī, neviens negaidīja, ka tas izplatīsies tik ātri un strauji un pa visu pasauli. Vēl grūtāk un neiespējamāk bija paredzēt, ka ar COVID-19 sekām būs jāsadzīvo tik ilgi. Jau 2020. gada pavasarī gandrīz visas valstis ieviesa stingrus karantīnas noteikumus un ļoti daudzu cilvēku dzīve tika būtiski ietekmēta – darbs, izklaides, hobiji, iespējas pārvietoties, utml.
COVID-19 un tā izraisītās sekas, pārmaiņas daudzās dzīves jomās, radīja arī būtisku ietekmi uz emocionālo pašsajūtu. Daļa cilvēku adaptējās jeb pielāgojās relatīvi ātri vai viegli, daļa laika gaitā sāka izjust dažādas sekas – trauksmi, nomāktību, bailes, bezcerību un citas nepatīkamas sajūtas. Ja pašsajūta neuzlabojas aptuveni trīs mēnešu laikā, var veidoties adaptācijas traucējumi. Diemžēl, COVID-19 krīzes specifika ir tāda, ka izmaiņas dzīvē sākās pēkšņi, vairākus mēnešus jādzīvo paaugstināta stresa apstākļos un joprojām ir ļoti daudz neziņas un bezpalīdzības sajūtas, bailes par savu un/vai tuvinieku veselību un nav plašākas un garantētas kontroles iespējas. Un, diemžēl, ļoti daudz viltus ziņu, kas nestabilitātes sajūtu tikai padziļina.
Pandēmija ir biedējoša. Karantīna ir izolējoša. Un daudzas lietas, COVID-19 ierobežošanas saistībā, ir tik neskaidras un raižpilnas.
Adaptācijas traucējumi ir saistīti ar paaugstinātu stresu, kas izpaužas emocionālu vai uzvedības simptomu veidā, ar nosakāmu stresa avotu. Adaptācijas traucējumu gadījumā šie simptomi parādās trīs mēnešu laikā, mērot no stresa avota parādīšanās sākuma.
Papildus, ir jāpastāv vienam vai abiem no šiem kritērijiem:
- nemiers vai trauksme, kas nav atbilstošs sagaidāmajai reakcijai uz stresa izraisītāju,
- simptomiem jābūt klīniski nozīmīgiem. Tie izraisa lielu nemieru un ciešanas un traucē funkcionēšanu.
Adaptēšanās traucējumi ietekmē to, kā cilvēks jūtas, kā uztver sevi un pasauli. Adaptēšanās traucējumi var ietekmēt veselību un uzvedību.
Biežāk sastopamie simptomi:
- nemiers un trauksme, raizēšanās,
- skumjas, nomāktība,
- bezcerības sajūta,
- negatīvas, pesimistiskas domas,
- nespēja izbaudīt vai priecāties par lietām, kuras agrāk patika,
- grūtības veikt ikdienas pienākumus,
- pazemināts pašvērtējums,
- aizkaitinājums,
- grūtības koncentrēties, nogurums,
- baiļu sajūta,
- miega traucējumi,
- zūd ticība nākotnei, saviem spēkiem,
- vēlme izolēties, nevēlēšanās piepūlēties,
- agresīva uzvedība, uzvedības izmaiņas (vairāk bērniem, pusaudžiem),
- dažādas fiziskas reakcijas (sasprindzinājums, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, sāpes, u.c.),
- skumjas un bezcerības sajūta,
- trauksmes un nemiera sajūta,
- vēlēšanās sociāli izolēties,
- bezcerības sajūta.
Stress ir galvenā adaptācijas traucējumu sastāvdaļa. Kaut arī neliels stress ir dabisks un var būt pat noderīgs (palīdz mobilizēties, meklēt risinājumus), tomēr ilgākā laika periodā, pārmērīga raizēšanās un trauksme var veidot nozīmīgu izsīkumu (izdegšanu), cilvēks vairs nespēj saviem spēkiem risināt dažādas (privātās vai profesionālās) dzīves situācijas. Šādi jūtoties jau ilgāku laika posmu, noteikti jāmeklē palīdzība, pat, ja tā sākotnēji nav profesionāla – vēršoties pie tuviniekiem, draugiem. COVID-19 krīzes risinājumu specifika ir arī tā, ka tiek būtiski samazināti vai izslēgti sociālie kontakti. Daudziem cilvēkiem šis apstāklis var radīt pat būtiskākas sekas, nekā ienākumu samazināšanās vai izmaiņas profesionālajā jomā. Ja esi sociāli aktīvs cilvēks, noteikti meklē citas saziņas formas, nepaliec viens/viena!
Daudzās valstīs, arī Latvijā, tiek veikti un turpināti pētījumi par COVID-19 ietekmi uz garīgo veselību.
Jau esošo pētījumu rezultāti norāda uz sekojošām sekām, tātad, var veidoties:
- adaptācijas traucējums,
- depresija,
- pēctraumatiskā stresa traucējums,
- trauksmes traucējums,
- miega traucējumi,
- dažādas šo traucējumu kombinācijas.
Palīdzības iespējas
- Atjauno veco vai Izveido jaunu ikdienas rutīnu (adīšanas, grāmatu lasīšanas atsākšana, spēļu vakari ar tuviniekiem, utml.).
- Vieglas fiziskās aktivitātes. Tādā veidā iespējams nedaudz paaugstināt serotonīna līmeni, kas veicina labāku, līdzsvarotāku garastāvokli.
- Izvirzi nelielus un sasniedzamus mērķus. Pat nelieli panākumi mazinās bezpalīdzības un nekontrolējamības sajūtu.
- Meklē gaismu! Lieliski, ja katru dienu vari pastaigāties ārā, baudīt sauli. Saules gaisma arī palīdz palielināt serotonīna līmeni. Tumšajā gadalaikā, arī iekštelpās meklē pietiekoši labu gaismas avotu (drīzāk spilgtu, nevis mērenu).
- Ļoti svarīgs ir labs, kvalitatīvs miegs. Ja tas ir traucēts, apzini un iespēju robežās izmaini visus iespējamos šķēršļus (izvēdini telpas, izveido pirms došanās pie miera rituālus, utml.).
- Novērtē esošo! Labi vārdi sev un tuviniekiem katru dienu palīdz apzināties savus un kopējos resursus.
- Neieslīgsti sliktajās sajūtās ilgstoši. Meklē profesionālu palīdzību vai veic ikdienas mazos soļus, lai varētu sev palīdzēt.
Pandēmija ir biedējoša. Karantīna ir izolējoša. Un daudzas lietas, COVID-19 ierobežošanas saistībā, vēl ir tik neskaidras un raižpilnas. Bet arī šī krīze, tāpat kā citas, tiks risināta un beigsies!
Ir pieejams lielisks materiāls: Kā sadzīvot ar raizēm un trauksmi globālas nenoteiktības apstākļos, tulkojušas psiholoģes Karīna Jaškova, Agrita Rukmane, Kristiāna Kalniņa.