Kas ir kognitīvi biheiviorālā terapija

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir viena no efektīvākajām psihoterapijas formām, -piemērota depresijas, veģetatīvās distonijas, panikas lēkmju, paaugstinātas trauksmes, u.c. traucējumu simptomu mazināšanā vai novēršanā.

Tā balstās nevis uz kāda konkrēta notikuma, fakta analīzi, bet uz to, kā cilvēks ir uztvēris un sapratis notiekošo un, atbilstoši šai uztverei, reaģējis, rīkojies.

KBT ir piemērota pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem. Šobrīd konsultēju tikai pieaugušos.

Kognitīvi biheiviorālā terapija izveidojusies, apvienojoties diviem terapijas virzieniem: kognitīvajai terapijai (angļu val. cognitive – izziņa) un biheiviorālajai terapijai (angļu val. behaviour – uzvedība). Terapijas procesā tiek izzināts, saprasts esošais (grūtības radošais) uzvedības modelis un, atbilstoši cilvēka vajadzībām, mērķiem, izveidots jauns.

• Iespējams, ir grūti uztvert, izprast un paturēt prātā šo terminu nozīmi – KBT (Kognitīvi Biheiviorālā Terapija) – kogn…. biheiv…. terap…
• Ja prātā vieglāk paliek saīsinājums/abreviatūra KBT – Kā Beigt Trauksmi* vai Kā Beigt Tukšumu* (depresijas epizodes gadījumā), -arī šāds saīsinājums apzīmē KBT būtību.

* abreaviatūras KBT atšifrējums”kā beigt trauksmi” un “kā beigt tukšumu” ir manis, Lailas Kalniņas, veidots.

Cilvēka uzvedību nosaka ne tik daudz tas, kas ir noticis, bet galvenokārt tas, ko viņš par to domā, kādas sajūtas tas rada. Piemēram, kas liek cilvēkam domāt, ka viņš ir neveiksminieks, kas piespiež atgriezties atkal un atkal negatīvajām domām, kas liek rīkoties tikai tā un ne citādi….

Ir cieša saikne starp to, ko cilvēks domā un to, kā viņš jūtas un rīkojas (uzvedas, reaģē). Šo izveidojušos saikni ir iespējams mainīt, respektīvi, izprotot (kas man liek domāt tikai tā un ne citādi?) un mainot (kādi vēl var būt varianti, ko man tas nozīmēs?) uztveres un domāšanas veidu un tas rada izmaiņas cilvēka noskaņojumā un emociju izpausmēs, tas maina arī uzvedību. Lai iemācītos savādāk reaģēt, nepieciešams dzirdēt savas domas, atklāt un saprast savas jūtas, psihoterapeits palīdz šajā procesā.

Kognitīvi biheiviorālā terapija paredz relatīvi neilgu terapijas periodu (apmēram 5 līdz 20 sesijas jeb tikšanās reizes). Atsevišķos gadījumos terapijas periods var būt ilgāks. Terapija ir strukturēta, cilvēks tiek informēts par šo struktūru. Kognitīvi biheiviorālās terapijas neatņemama un būtiska sastāvdaļa ir mājas darbu pildīšana.

Kognitīvi biheiviorālās terapijas process:

Ar regulārām sarunām, apspriešanu un cilvēkam pielāgotu terapijas struktūru, terapeits palīdz novērtēt un pārveidot gan viņa kļūdainās domas, gan disfunkcionālo uzvedību. Tiek izvirzīts konkrēts mērķis, ko cilvēks vēlētos sasniegt, no kādām konkrētām grūtībām atbrīvoties.

Kognitīvi biheiviorālajai terapijai raksturīgs tas, ka tiek uzdoti mājasdarbi. Mājasdarbi palīdz uzturēt saikni starp sesijām, izvērtēt konkrētas sajūtas.

Kognitīvi biheiviorālajā terapijā uzsvars tiek likts uz specifiskām problēmām (piemēram, depresija, panikas lēkmes, sociālā fobija, u.c), īpašu uzmanību pievēršot dažādiem simptomiem (piem., nomākts garastāvoklis, negatīvas domas, sirdsklauves, svīšana, u.c.). Pieejas metodes tiek balstītas uz principu “šeit un tagad”, terapijas galvenais mērķis ir palīdzēt cilvēkam panākt vēlamās pārmaiņas savā dzīvē.

Terapijā nozīmīga daļa uzmanības tiek pievērsta iespējai apgūt jauno adaptīvo uzvedību, līdz ar to, nostiprināt jauno modeli, pārbaudīt kā tas strādā, kādas pārmaiņas ienes un pārnest šīs pārmaiņas ārpus terapijas vides. Tātad, jau terapijas laikā iespējams pārliecināties par izmaiņām un tās nostiprināt.

Kas vēl notiek terapijas procesā?

Terapeits palīdz apzināties cilvēkam maldīgās domas vai kļūdainās interpretācijas attiecībā uz kādu specifisku situāciju. Vairumam cilvēku nešķiet, ka viņu domas ir kļūdainas un domā, ka situāciju, realitāti vispār nav iespējams uztvert savādāk. Parasti šādos gadījumos situāciju cilvēks nepārbauda (piem., vai tiešām darbā smējās par mani, kad ienācu telpā…) un tiek pieņemti iekšējie kognitīvie procesi – kas izpaužas kā automātiskās domas.

Kognitīvi biheiviorālā terapija piemērota šādos gadījumos:

• Ja cilvēks izjūt trauksmi, bailes, ir panikas lēkmes, diagnosticēta veģetatīvā distonija
• Sociālā trauksme, agorafobija;
• Dažādas fobijas;
• Depresija, nomākts garastāvoklis;
• Ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija);
• Obsesīvi kompulsīvie traucējumi – uzmācīgas domas kopā ar vai bez rituālām darbībām;
• Pārlieku liels kautrīgums, zems pašvērtējums, nedrošība;
• Atkarības problēmas;
• Arī citos gadījumos, precīzāku informāciju par palīdzēšanas iespējām sniegs terapeits.